Spermogramma (spermas klīniskā analīze)

Spermogramma absolūti nepieciešama, lai novērtētu vīrieša fertilitātes pakāpi. Spermas analīzi ieteicams veikt, lai pārbaudītu vīrieša spermas un tajā esošo spermatozoīdu kvalitāti. Ja gada laikā pārim, neizmantojot kontracepcijas līdzekļus un metodes, nav iestājusies grūtniecība, tad viena no pirmajām analīzēm, ko iesaka veikt, ir spermas analīze, lai pārbaudītu spermas vispārējo kvalitāti.

Spermogramma: kādi parametri tiek novērtēti analīzes gaitā?

Tilpums (apjoms): cik liels ir viena ejakulāta tilpums mililitros.

Viskozitāte: nosaka spermas biezumu jeb konsistenci.

Sašķidrināšanās laiks: cik ilgā laikā sperma no viskozas konsistences pāriet šķidrā.

Aglutinācija: mikroskopiskā izmeklējuma laikā var novērot spermatozoīdu salipšanu kopās, kas var traucēt spermatozoīdu kustīgumam.

pH: kvalitatīvas spermas pH ir sārmains, kas pasargā spermatozoīdus no sievietes maksts izdalījumiem, kuru pH ir skābs.

Spermatozoīdu koncentrācija: spermatozoīdu skaits 1 ejakulāta mililitrā.

Spermatozoīdu kustīgums: procentuāls spermatozoīdu skaits, kuru kustība ir intensīva taisnvirziena.

Spermatozoīdu morfoloģija: procentuāls normālas formas spermatozoīdu skaits. Spermatozoīdu galva satur ģenētisko informāciju, tādēļ ir ļoti svarīgi, lai tā ir pareizas formas.

IgG MAR tests (aglutinācijas reakcijas tests): nosaka antispermālo antivielu klātbūtni uz spermatozoīda virsmas, kas atbild par organisma imunoloģisko reakciju pret saviem spermatozoīdiem.

ICSI procedūras gadījumā, ja nepieciešams, veic arī HBA testu, kura laikā tiek atlasīti morfoloģiski labākie un attīstītākie spermatozoīdi turpmākai olšūnas apaugļošanai.

Spermas analīze (spermogramma) pati par sevi nepierāda neauglības faktu, bet iegūtie rezultāti norāda uz spermatozoīdu samazinātu spēju apaugļot olšūnu.

Spermogrammas rezultāti var mainīties, jo tos ietekmē ļoti daudzi faktori, piemēram: alkohols, smēķēšana, vecums, medikamentu lietošana, sporta aktivitātes u.c.

Pēc spermas analīzes rezultātiem iespējamas sekojošas diagnozes:

• normospermija (ejakulātam ar normāliem kvantitātes, kustīguma un morfoloģijas parametriem);
• astenozoospermija (spermatozoīdu kustīguma ievērojama samazināšanās);
• teratozoospermija (izmaiņas spermatozoīdu morfoloģijā; vairāk nekā pusei spermatozoīdu ir struktūras anomālijas);
• oligozoospermija (ļoti zema spermatozoīdu koncentrācija);
• azoospermija (ejakulātā nav spermatozoīdu) ;
• visbiežāk klīniskā praksē sastopama kombinēta patoloģija – oligoastenoteratozoospermija (OAT), kura tika atzīta par ļoti biežu vīriešu neauglības cēloni;
• 10-15% vīriešiem, cietušiem no neauglības, tiek novērota azoospermija (pilns spermatozoīdu trūkums ejakulātā).

Azoospermijas tipi:

• Obstruktīva, saistītā ar sēklas izvadceļu caurlaidības traucējumiem iedzimto anomāliju dēļ, vai arī biežāk kā infekciju, vai ievainošanu rezultāts.
• Neobstruktīva, saistīta ar spermatoģenēzes traucējumiem. Uz pamatcēloņiem, kas noved pie neobstruktīvas neauglības, attiecināmas hipofīzes slimības (hormonāls deficīts), ģenētiskas anomālijas, varikocele, kriptohisms, traumas, audzēji, sēklinieka vērpes, izslimoti sēklinieku iekaisumi (“cūciņas”), medikamentu iedarbība un kaitīgi vides faktori.

Par iespējamām ārstēšanas metodēm šādos gadījumos Jūs konsultēs ārsts – andrologs un reproduktologs. Visbiežāk pielietotā neauglības ārstēšanas metode šādos gadījumos ir mākslīgās apaugļošanas procedūras veikšana ar ICSI (spermatozoīda injekcija olšūnā). Laboratorijā ar mikroskopapalīdzību tiek atlasīti viskustīgākie un morfoloģiski pareizākie spermatozoīdi (pēc struktūras), pēc tam tiek veikta apaugļošana, ievadot spermatozoīdu olšūnas iekšpusē ar tievu adatu. Retos gadījumos, kad ir pasliktināta spermatozoīdu izstrāde, to iegūšanai veic sēklinieku audu biopsiju. Tādā veidā iegūtie spermatozoīdi var tikt izmantoti arī ICSI procedūras laikā.

Sastopamas arī citas spermogrammas diagnozes:

• Nekrospermija – nav dzīvu spermatozoīdu ejakulātā;
• Kriptospermija – ejakulātā ir atsevišķi kustīgi spermatozoīdi;
• Piospermija – paaugstināts leikocītu daudzums saistībā ar iekaisuma procesu. Tas var pieprasīt papildus mikrobioloģiskos ejakulāta pētījumus (uzsējums), lai noteiktu iekaisuma cēloni un nozīmētu adekvātu terapiju.

Spermogramma: kā sagatavoties analīzes nodošanai?

Maksimāli precīzai un adekvātai ejakulāta izmeklēšanai un rezultātu interpretācijai, ir ļoti svarīgi pareizi sagatavoties spermas nodošanai. No tā ir atkarīga diagnozes noteikšana un ārstēšanas nepieciešamības izvēle.

Pamatnoteikumi, kas jāievēro pirms spermas nodošanas:

• Pirms analīzes nodošanas vīrietim jāatturas no seksuālām attiecībām vismaz trīs dienas, bet ne ilgāk par vienu nedēļu. Intīma tuvība pirms analīzes nodošanas var izraisīt ejakulāta apjoma samazināšanos un spermatozoīdu skaitu tajā. Atturēšanos vairāk par septiņām dienām pirms spermas analīzes nodošanas var izraisīt nobriedušo spermatozoīdu bojāeju.
• Jāatturas no alkohola vai narkotisko vielu (ieskaitot “spice”, marihuāna) lietošanas jebkādā veidā, lai izvairītos no spermatozoīdu kustīguma samazināšanās, formas maiņas un pat bojāejas.
• Spermas radītāju uzlabošanai vienu dienu pirms nodošanas ir ieteicams atturēties no stipras melnās tējas, kafijas un smēķēšanas.
• Ir ieteicams izslēgt treknu un ceptu pārtiku, lai izvairītos no ejakulāta apjoma un spermatozoīdu kustīguma samazināšanās. Spermas radītāju uzlabošanai, pārtikā ir jālieto veselīgi produkti, kas ir bagāti ar vitamīniem un šķiedrvielām (augļi un dārzeņi), olbaltumi (liesa gaļa, liellopu gaļa, vistas gaļa, trušu gaļa), piena produkti. Kā arī spermatozoīdu nobriešanas uzlabošanai, ir svarīga vitamīnu pietiekoša daudzuma lietošana uzturā (īpaši C vitamīns un cinks).
• Organisma pārkaršana arī negatīvi ietekmē spermatozoīdu izstrādi, jo spermatozoīdu nobriešanai optimālai temperatūrai jābūt 1-2°C zemākai par ķermeņa normālu temperatūru (34 – 35°C). Tāpēc vienu dienu pirms spermas nodošanas nav ieteicams apmeklēt pirti un iet karstā vannā.

Nav ieteicams nodot analīzi:

• Saaukstēšanas un akūtu respirātoro vīrusu saslimšanas ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru gadījumos;
• Uroģenitālas sistēmas orgānu iekaisuma procesu gadījumos (uretrīts, prostatīts);
• Infekciju un seksuāli transmisīvo slimību gadījumos (bruceloze, gonoreja, gripa, epidēmiskais parotīts, sifiliss, tuberkuloze, drudzis), kas var izraisīt sēklinieku atrofiju, spermatozoīdu kustīguma traucējumus un spermatozoīdu daudzuma samazināšanos. Seksuāli-transmisīvas slimības, proti hlamidioze un gonoreja, var nosprostot sēklinieka piedēkļa izvadu (epididymidis), kas izraisa neauglību;
• Antibiotiķu vai antidepresantu lietošanas gadījumā;
• Anabolisko steroīdu, kas var izraisīt hormonālo funkciju traucējumus, lietošanas gadījumā.

Visos augstākminētos gadījumos sperma ir jānodod ne ātrāk par 1-2 nedēļām pēc izveseļošanās, klīnisko un laboratorisko radītāju normalizācijai un pilnīgai zāļu līdzekļu izvadīšanai no organisma.

Ieteicams ierobežot smagu un ilglaicīgu fizisko slodzi vienu dienu pirms analīzes nodošanas, jo organisma pārslodze, pienskābes uzkrāšana muskuļos un testosterona līmeņa samazināšanos var izraisīt spermas radītāju pasliktināšanās.

Stresi, nepietiekams miegs un emocionālā pārslodze var izraisīt pacienta hormonālā fona traucējumus.

Spermas izmeklējumu precizitātei ir ieteicams nodot spermu tieši klīnikas telpās, lai izvairītos no viltus spermas parametru pasliktināšanās dažādu fizisko faktoru ietekmē transportēšanas laikā.

Maksimāli pareizu rezultātu iegūšanai ir ieteicams veikt spermas analīzes divas reizes ar 3 nedēļu intervālu. Ja analīžu rezultāti ievērojami atšķiras, tiek veikta trešā papildus spermas analīze.

Pirms spermas nodošanas ir obligāti jāizlasa instrukcija līdz galam un stingri jāseko tai.

Ja materiāls tiek iegūts ārpus klīnikas, tas ir jāpiegādā vienas stundas laikā, ievērojot temperatūras režīmu (20 – 40°C), nekādā gadījumā nedrīkst atdzesēt vairāk par 10°С.