Embriju kvalitāti embriologi novērtē kombinējot trīs rādītājus – morfoloģiju, kinētiku un ģenētiku.
Embrija spēja implantēties uz 25% ir atkarīga no embrija morfoloģijas, 25% no kinētikas un 50% no ģenētikas.
Šodien mēs parunāsim par embriju morfoloģiju!
Embriju morfoloģija ir embriju vizuāls novērtējums pēc šūnu skaita, izmēra un fragmentu daudzuma embrijā.
Blastocistas var iedalīt sekojošās klasēs pēc to izmēra (Gardner et al. 1999):
- Agrīna blastocista – blastocistas dobums veido mazāk par pusi no embrija izmēra (BC1).
- Blastocista, kurā blastocistas dobums veido vairāk par pusi no embrija izmēra (BC2).
- Pilna blastocista – blastocistas dobums pilnībā aizņem visu embriju (BC3).
- Palielināta blastocista – kompakta iekššūnu masa un plāna trofektoderma un pellucīda zona (BC4).
- Izvirzījusies blastocista – trofektoderma sāk iziet no pellucīda zonas (BC5).
- Izvirzījusies blastocista – blastocista pilnībā atdalījusies no pellucīda zonas (BC6).
Sākot ar blastocistas otro stadiju (BC2), sāk novērtēt trofektodermu un iekššūnu masu (Gardner et al., 1999):
Iekššūnu masas klasifikācija:
- A – cieša, kompakta iekššūnu masa no daudz šūnām;
- B – atsevišķas šūnas, kas izvietotas grupās;
- C – dažas atsevišķas šūnas, kuras neveido kompaktu masu.
Trofektodermas klasifikācija:
- A – Daudz šūnas veido blīvu slāni;
- B – Dažas šūnas veido retu slāni, viena šūna var būt izstiepta pat pa pusi trofektodermas;
- C – Atsevišķas šūnas, kuras neveido vienmērīgu trofektodermas slāni.
Sekojiet mūsu publikācijām! Pēc nedēļas - stāsts par embriju kinētiku.
lv
en
ru
lt
se
no
